info@balticpictures.lv | +371 26154494

Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) – kā tā ietekmēs fotogrāfus, un kā tai sagatavoties?

Jau šomēnes spēkā stāsies “Personas datu apstrādes likums”, kas nosaka Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu Latvijā. Regulas piemērošana nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā Eiropas Savienībā.

Līdz šim spēkā ir Eiropas Parlameta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Tomēr šī direktīva balstīta uz papīra dokumentu apstrādi. Mūsdienās, kad visi aktīvi lieto internetu un sociālos medijus ir nepieciešams attīstīt arī datu aizsardzību atbilstoši laikmetam.

Lai nonāktu līdz jaunās regulas pieņemsanai sākotnēji visu 28 dalībvalstu starpā bija debates, par to vai pieņemt direktīvu vai regulu. Valstis ir atškirīgas, bet bija jāatrod pieņemamu variantu, kas derētu visām 28 ES dalībvalstīm.

Ar pieņemtās regulas palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīs radīs vienlīdzīgu vidi datu aizsardzības jomā, vienkāršotu tiesisko regulējumu, lielāku tiesisko paļāvību.

Datu aizsardzības regula nosaka vispārīgo Eiropas Savienības datu aizsardzības regulējumu. Tā aizstās līdz šim spēkā esošo direktīvu 95/46/EK. Jaunā regula attieksies uz datu apstrādi valsts un privātajā sektorā un tiks piemērota visu Eiropas Savienības pilsoņu datu apstrādei, regula attieksies arī uz uzņēmumiem, kas reģistrēti vai atrodas ārpus ES. Tāpat kā iepriekš direktīva 95/46/EK, arī jaunā regula veidota ar mērķi aizsargāt indivīdu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. Un nodrošināt personas datu brīvu plūsmu starp dalībvalstīm.

Uzsvars uz personas tiesībām datu aizsardzībā ar jauno regulu tiek palielināts. Personai ir tiesības zināt: kā dati tiek izmantoti, kādam mērķim dati tiek izmantoti, kā dati tiek aizsargāti, kur dati tiek glabāti, kur un kam dati tiek nodoti. Dati nedrīkst tikt izmantoti bez pamatota un pastāvoša iemesla, tāpat tos nedrīkst izmantot bez laika ierobežojuma. Personām ir tiesības kontrolēt savu datu izmantošanu: nepiekrist datu izmantošanai, pieprasīt datu labošanu vai dzēšanu.

Regula aizliedz bezmērķīgu datu ievākšanu un apstrādi. Kas nozīmē, ka nepieļaujama situācija būtu ievākt datus no personas, bez jebkāda mērķa, domājot, ka tie kādreiz varētu būt vajadzīgi un/ vai noderīgi. Ir svarīgi arī pamatot un paskaidrot kāpēc konkrētie personas dati ir nepieciešami un kā tiks apstrādāti un izmantoti.

Regula attiecas uz visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to darbības jomas un uzņēmuma lieluma. Neievērojot prasības uzņēmumam draud sods līdz pat 4% no gada apgrozījuma. Kā arī tas var bojāt uzņēmuma reputāciju un radīt neapmierinātus klientus.

Kā tas attieksies uz fotogrāfiem un fotogrāfiju publicēšanu?

Pirms fotogrāfiju publicēšanas svarīgi atcerēties noskadrot vai attēlos redzamā persona piekrīt bilžu publicēšanai. Atsaucoties uz regulas 7. panta 1. punktā ir teikto: “Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.” Kā arī attiecībā pret bērniem, līdz 16 gadu vecumam šo piekrišanu veic kāds no vecākiem, kā tas minēts regulas 8. panta 1.punktā “Ja attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešu sniegšanu bērnam ir piemērojams 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts, bērna personas datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 16 gadus vecs. Ja bērns ir jaunāks par 16 gadiem, šāda apstrāde ir likumīga tikai tad un tādā apmērā, ja piekrišanu ir devusi vai apstiprinājusi persona, kurai ir vecāku atbildība par bērnu.”

Tā kā vajadzības gadījumā ir jāspēj uzrādīt personas piekrišana, vislabāk to būtu jāveic rakstiski vienojoties.

Ja vēlēsieties publicēt attēlus, bez personu piekrišanas, tad izņēmums ir publicēt attēlus, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, bildes no publiskiem pasākumiem, kur kopskatā redzemi daudz cilvēki, bez iespējas kādu īpaši identificēt. Tāpat brīvi fotografēt un pēc tam publicēt varēs bildes no pasākuma norises vieta, parādot iekārtojumu, dažādas interjera detaļas un elementus, vai kādus citus priekšmetus. Lai publicētu fotoattēlus ar mūziķiem, grupām no to uzstāšanās iepriekš obligāti būs jāsaņem viņu piekrišana, tāpat arī no pasākuma vadītājiem, utt.

Tomēr žurnālistikā izmantojamie attēli, kas uzņemti pasākumos, ja tie uzņemti ar mērķi informēt par notikumiem, kas skar sabiedrību, ir izņēmums un tos drīkst publicēt arī bez redzemo personu piekrišanas. Tāpat izņēmumi paredzēti par datu apstrādi akadēmiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.

Pēc 2018.gada 25.maija personai, kas apmeklējusi pasākumu, bet nav devusi piekrišanu sevis fotografēšanai ir visas tiesības sazināties ar organizatoriem un lūgt izņemt attēlus ar viņu, ja tādi ir tikuši publicēt.


Categories

Jaunākie darbi